Islandiešu folklorā gulbis saistīts ar noslēpumainību, skaistumu un sievišķību. Leģenda vēsta, ka skaistu sieviešu placentas ir gulbja formā. Par gulbjiem islandiešu folklorā un pasaules literatūrā runājam ar tulkotāju Denu Dimiņu, lasot Gudberga Bergsona grāmatu "Gulbis".

Tēlaini izsakoties, šo grāmatu kopā tur jūrasgovs kauli dažādos gadsimtos, pētnieku aizrautība un cilvēku negausība. Somu rakstnieces Īdas Turpeinenas grāmata "Ardievu, teiksmainie!" ir par sugu izzušanu, zinātnieku centieniem tās glābt un komerciāliem uzbrukumiem dabai. Vai daudz kas ir mainījies kopš 18. gadsimta?

Kas biji hipiji Rietumos? Un – kas padomju Latvijā? Kā hipiju subkultūras nonāca aiz dzelzs priekškara? Kur strādāja hipiji, lai būtu iespējami mazākā saskarē ar padomju varu? Kādas bija viņu attiecības ar reliģiju, folkloru un mūziku? Līva Zolneroviča uz šiem un citiem jautājumiem meklē atbildes grāmatā "Hipiji Latvijā. 20. gadsimta 60.–90. gadi”.

Grāmatu lasīšanai un sarunām nav ne sākuma, ne gala – viena ved pie nākamās, aizvedot arī uz citām vietām, laikiem un jauniem kultūras notikumiem. Ar pieturu Briselē noslēdzam vasaras ceļojumu. Tur jau piecarpus gadus darbojas grāmatu klubs, Latvijas pārstāvniecībā izveidota latviešu bibliotēka, un Ainis Ulmanis nupat tulkojis Džona Foulza romānu "Daniels Mārtins". Briselē mums bija svarīgi atgādināt par romānu un monogrāfiju sēriju "Es esmu...", kurā iznākusi arī Arno Jundzes diloģijas otrā grāmata.

Parīze. Monsurī parks. Vasaras karstums, kas pievakarē sasniedz 41 grādu pēc Celsija. Šajā vidē norisinās tikšanās, sarunas un Jāņu piknika kopā būšana, kas kļūst par neatņemamu ceļojuma pieredzes daļu. Ceļojumā piedalās rakstniece Kristīne Jučkoviča. Viņas stāstu krājumā "Viņa nāk" Parīzei ir būtiska nozīme.

Radio mazā lasītava turpina meklēt jaunus ceļus un klausītājus. Šovasar dodamies pie Parīzes un Briseles latviešiem. Pirmā pieturvieta jau 21. jūnija vakarā bija Luksemburgā, kur lasījām Agneses Kasparovas tulkoto un sastādīto mūsdienu franču lugu izlasi "Lasīt un spēlēt". Tā ir pirmā no trim iecerētajām mūsdienu franču lugu izlasēm.

"Mezglu kalendārs" ir tapis kā veltījums Valdai un Zigmundam Skujiņiem. Autore ir viņu meita Inga Skujiņa, tekstilmāksliniece, kas stelles nolika malā, lai daudz sava laika veltītu tēva – rakstnieka Zigmunda Skujiņa –pēdējiem mūža gadiem. Un šai grāmatai.

Marakaibo apkārtnē dzīvojošie tic, ka ikreiz kaķēnu metienā ir kāds jaguārs, kurš aug un attīstītās citādi. No jaguāra sapņa ir cēlusies šī pilsēta – tā viņi tic Marakaibo apkārtnē. Franču rakstnieka Migela Bonfuā romāns "Jaguāra sapnis" ir maģiski reālistisks, tas balstīts viņa vecvecāku un mātes dzīvesstāstā.

Pats autors šo grāmatu nav saucis par "Pentameronu", bet pēc analoģijas ar "Dekameronu" šis Džambatistas Baziles "Stāstu stāsts jeb Laika kavēklis mazajiem" ir iegājis pasaules literatūrā tieši ar šādu nosaukumu. Vai šīs pasakas radušās no mutvārdu stāstiem? Vai  Baziles fantāzijā? Un kā šie pasaku tēli, tipi un sižeti ceļojuši laikā un telpā?  Tie ir jautājumi, par kuriem diskutē pasaku pētnieki.

Ceļa romāni vai ceļa filmas ir īpašs žanrs. Šoreiz uz Radio mazās lasītavas galda ir Deivida Nikolsa pārgājiena romāns “Tu esi šeit”, jo galvenie varoņi dodas kopīgā pārgājienā, kaut gan tā nemaz nav plānots. Pārgājiens un pāreja ir romāna galveno varoņu vitāla nepieciešamība, lai arī viņi to sākumā nemaz nenojauš.