Lietuvas rīcībā ir izlūkdienestu informācija, kas liecina, ka Krievija varētu gatavoties provokāciju rīkošanai Baltijas reģionā. Par to intervijā ziņu aģentūrai BNS paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Lietuvas valsts galvas teiktais izskanēja laikā, kad Polija brīdinājusi, ka Krievija varētu plānot tā dēvēto „viltus karoga” operāciju.

12. jūlijā Ukrainas Augstākajai Radai savu demisiju pieteica premjerministre Jūlija Sviridenko. Apvienoto Nāciju Starptautiskā faktu vākšanas misija Sudānā nākusi klajā ar ziņojumu par vardarbību pret civiliedzīvotājiem, ko izvērsis militārais formējums „Ātrā atbalsta spēki”.  Eiropas Savienībā sprieda par sankciju piemērošanu izraēliešu produkcijai, kas ražota izreāliešu apmetnēs Jordānas upes Rietumkrastā.

Viens no pirmajiem premjera Andra Kulberga rīkojumiem bija apturēt lielos un dārgos informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iepirkumus, lai sakārtotu šo jomu. Kas tieši tiks darīts, par to spriežam Krustpunktā.

Lauksaimniekiem lielāks atspaids par degvielas akcīzes nodokļa atlaidi ir samazinātais pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pārtikai. To Latvijas Radio atzina zemkopības ministrs Uldis Augulis no Zaļo un Zemnieku savienības. Viņš apgalvoja, ka ministrijas ierēdņi patlaban rūpīgi seko līdzi, vai PVN samazināšana pienācīgi atspoguļojas arī veikalu cenās.

Dzīvnieks nav manta vai priekšmets – šādas izmaiņas Civillikumā jau vairākus mēnešus tiek apspriestas Saeimā. Tagad sākusies arī diskusija, vai nepieciešams pastiprināt atbildību par cietsirdīgu un nepiedienīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Par to plašāk spriežam Krustpunktā.

Jaunās valdības dialogs ar uzņēmējiem sākotnēji bijis ļoti aktīvs, un darba devēji saprot, ka šai valdībai nav atlicis daudz laika strādāt, taču cer uz politisko gribu ieviest valsts budžeta taupības pasākumus nākamajam gadam. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas izpilddirektors Kaspars Gorkšs.

Vispirms ir jārūpējas par mūsu pašu pilsoņiem, nevis trešo valstu pilsoņiem. Tā savus nesenos lēmumus – atsaukt projektu par patvēruma meklētāju dienas naudas palielināšanu un lauzt sadarbības memorandus ar biedrībām "Gribu palīdzēt bēgļiem" un "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" – skaidro iekšlietu ministrs Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības. Ministrs uzskata, ka valstij jāmaina līdzšinējā pieeja migrācijas politikā. Tikmēr viena no memorandu zaudējušajām biedrībām pārmetumus noraida, bet eksperti brīdina, ka šādi lēmumi var radīt bažas par valsts attieksmi pret pilsonisko sabiedrību un demokrātijas principiem.

Vairāk nekā 20 pašvaldību noteiktajā termiņā – līdz pagājušajam gadam – nav apstiprinājušas jaunos teritorijas plānus, un mēri visbiežāk vaino gadiem ilgas birokrātiskas procedūras šo dokumentu saskaņošanā. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt teica klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs no Nacionālās apvienības.

Vēlēšanas ir demokrātijas pamats, taču ne visi tajās piedalās vienlīdz aktīvi. Kāpēc cilvēki nebalso? Vai iemesls ir intereses trūkums, neuzticēšanās politikai, sajūta, ka balss neko nemaina, vai tomēr dziļāki sociāli, ekonomiski un institucionāli faktori? Kāpēc daļa sabiedrības attālinās no politiskās līdzdalības un ko iespējams darīt, lai šo plaisu mazinātu.

Vai valsts šobrīd pietiekami stiprina ģimenes, pirms bērns no tām tiek izņemts, un ko ar šo sistēmu darīs Labklājības ministrija – par to saruna ar Labklājības ministru Reini Uzulnieku (Zaļo un zemnieku savienība). Viņš norāda, ka neatbalsta tiesībsardzes rosinājumus reformēt bāriņtiesu. Latvijas Radio Uzulnieks teica, ka bāriņtiesu sistēma ir jāuzlabo nevis jālikvidē.