Mākslīgais intelekts maina uzņēmējdarbību, ikdienas dzīvi un pat militārās operācijas. Kā Latvija pozicionē sevi šajā jomā, un kā MI droši izmantot? #40 “Melns uz Balta” epizodē runājam par mākslīgā intelekta aktualitātēm – no valsts politikas līdz praktiskiem padomiem drošai lietošanai.Sarunā piedalās "DAIF Latvija" valdes priekšsēdētāja un "Sievietes drošībai" līdzdibinātājaElīna Egle un "AI MasterLab" līdzdibinātājs un "MILA" dibinātājpartneris Guntis Kalniņš.Epizodē pārrunātās tēmasMākslīgā intelekta politikas veidošana Latvijā un valsts līmeņa iniciatīvas šajā jomā.Iespējas jauniešiem ar MI un IT risinājumu idejām palikt Latvijā vai Eiropā, nevis doties uz Silīcija ieleju.Starptautiskā pieredze MI jomā – spilgtākie piemēri no citām valstīm un industrijām, no kuriem Latvijai vajadzētu mācīties.Līdzsvara saglabāšana starp patstāvīgu domāšanu un mākslīgā intelekta sniegto atbalstu – ieteikumi studentiem un citiem lietotājiem.Informācijas drošība MI lietošanā: kādā informācijā labāk nedalīties ar mākslīgo intelektu?Ekspertu paņēmieni mākslīgā intelekta radīta satura atpazīšanai un raksturīgās pazīmes.Mākslīgā intelekta izmantošana militārajās operācijās – piemēri no Ukrainas frontes un situācija Latvijā.Drošības apsvērumi krīzes situācijās un militārās tehnikas attēlu publicēšanas riski sociālajos tīklos.Neveiksmes stāsti MI lietošanā – lielākie kļūdainie lēmumi un to mācības.Ekspertu vērtējums par to, vai mākslīgais intelekts šobrīd uzskatāms par iespēju vai draudu.🔗 Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv

Jaunieši ziņas vairs neiegūst klasiskā veidā – tās ienāk dzīvē caur dažādiem digitāliem formātiem, algoritmiem un jauniem satura veidotājiem. Kā tas ietekmē jauniešu informētību, uzticēšanos avotiem un spēju atšķirt žurnālistiku no ietekmētājiem?39. epizodē runājam par jauniešu ziņu uztveri – kādus avotus viņi izmanto, kā filtrē informāciju, vai mākslīgais intelekts kļūst par palīgu ikdienā, un kā žurnālisti var veidot ziņas, kas patiešām sasniedz šo auditoriju.Sarunā piedalās jauniešu organizācijas AVANTIS dibinātāja un “Young Media Sharks” vadītāja Ilona Bičevska un LTV Bērnu un jauniešu satura redakcijas vadītāja Elīna Sargune.Epizodē pārrunātās tēmasIlonas Bičevskas un Elīnas Sargunes personīgā pieredze un pieeja informācijas uzņemšanā ikdienā – dominējošie mediji, platformas un avoti.Mākslīgā intelekta, piemēram, ChatGPT, izmantošana kā palīglīdzeklis ziņu filtrēšanā un ideju ģenerēšanā žurnālistikas darbā.Satura veidošanas stratēģijas un metodes, lai efektīvi uzrunātu jauniešu auditoriju mūsdienu mediju telpā.Žurnālistu un influenceru robežu izpratne jauniešu skatījumā.Mākslīgā intelekta integrācijas nepieciešamība un iespējas masu mediju nozarē.Prognozes par jauniešu ziņu meklēšanas un uztveres paradumu attīstību nākamo piecu gadu laikā.Veiksmīgi piemēri no prakses – saturs, kas īpaši labi rezonēja ar jauniešu auditoriju un to panākumu faktori.🔗 Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv

Latvijas diaspora veido ievērojamu daļu no mūsu tautas – ārpus valsts dzīvo gandrīz pusmiljons latviešu. Kāpēc cilvēki aizbrauc, kāpēc atgriežas, un kā viņi atrod savu vietu Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes? Šajā epizodē runājam par diasporas dzīvi, reemigrācijas ceļiem un iespējām jauniešiem pēc studijām ārzemēs. Sarunā piedalās Ārlietu ministrijas Diasporas vēstniece Zanda Grauze un organizācijas “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes locekle Terēze Konopecka. Epizodē pārrunātās tēmasZandas Grauzes un Terēzes Konopeckas personīgā pieredze darbā ar diasporas jautājumiem un motivācija stiprināt saikni starp Latviju un tautiešiem pasaulē. Diasporas vēstnieces ikdienas darbs un galvenie uzdevumi Latvijas un diasporas attiecību veidošanā.  Terēzes Konopeckas atgriešanās pieredze un ceļš uz iesaisti organizācijā “Ar pasaules pieredzi Latvijā”. Latvijas diasporas jēdziens mūsdienās un tā attiecināšana arī uz studentiem un īstermiņa uzturēšanos ārzemēs. Izplatītākie mīti un stereotipi par emigrāciju un diasporu, to patiesā būtība.  Galvenie iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas atgriezties Latvijā.Diasporas pārstāvju iesaiste Latvijas sabiedriskajos un politiskajos procesos.Reemigrācijas procesu ietekme ģeopolitiskās spriedzes apstākļos un Valsts aizsardzības dienesta jaunās prasības diasporas latviešiem no 2027. gada. Diasporas zināšanu un kontaktu izmantošana Latvijas attīstībai un “Ar pasaules pieredzi Latvijā” veiksmes stāsti. Organizācijas “Ar pasaules pieredzi Latvijā” ieguldījums sadarbības veidošanā ar diasporu un atgriešanās veicināšanā. Ārlietu ministrijas loma kontaktu uzturēšanā ar diasporas kopienām un reemigrācijas veicināšanā. 🔗 Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv

Krīzes mēdz pārsteigt nesagatavotus, tāpēc būtiski jau laikus zināt, kā rīkoties un kur meklēt palīdzību. Šajā epizodē runājam par civilās aizsardzības sistēmu Latvijā, 72 stundu somas nozīmi, jaunās šūnu apraides brīdināšanas sistēmas ieviešanu, lietotnes 112 sniegtajām iespējām un praktiskām zināšanām, kas var noderēt ikvienam. Tāpat pievēršamies dezinformācijas riskiem, sabiedrības noturībai un vietējo kopienu lomai ilgstošas trauksmes apstākļos.Sarunā piedalās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta direktora vietnieks Ivars Nakurts, kurš dalās ieskatā par to, kā ikviens var labāk sagatavoties krīzes situācijām. Epizodē pārrunātās tēmas:Ivara Nakurta profesionālā pieredze civilās aizsardzības jomā un motivācija stiprināt sabiedrības noturību Latvijā. Civilās aizsardzības sistēmas saturs Latvijā un tās nozīme iedzīvotāju sagatavotībā krīzes situācijām.72 stundu principa nozīme. Ivara Nakurta 72 stundu soma, ieteikumi tās saturam. Jaunās šūnu apraides sistēmas ieviešana un tās potenciālā ietekme uz sabiedrības informēšanu.Lietotnes 112 funkcionalitāte un tās loma ārkārtas situāciju pārvaldībā.Dezinformācijas kampaņas un to ietekme uz sabiedrības spēju pareizi reaģēt krīzes brīžos. Ilgstošas trauksmes fons sabiedrībā un “gatavības nogurumus” krīzes gaidās.Vietējo kopienu loma un nozīme civilajā aizsardzībā kā pirmajam atbalsta punktam krīzes brīdī. Ceļš uz iesaisti civilajā aizsardzībā: kā jaunieši var kļūt par brīvprātīgajiem, un ar ko sākt.🔗 Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv

Kā mainās informācijas draudi, un kas šobrīd apdraud mūsu uztveri par patiesību? Šajā epizodē, kas ierakstīta NATO StratCom Dialogue konferences laikā Rīgā, uz sarunām aicinājām vadošos starptautiskos ekspertus, lai noskaidrotu, kādas dezinformācijas tendences dominē un kā valstis tām pretojas.Sarunā piedalās Atlantic Council Digitālās kriminālistikas pētniecības laboratorijas (DFRLab) vecākais direktors Greiems Brukijs, stratēģisko partnerību vadītāja Valērija Kovtuna no organizācijas OpenMinds, kas nodrošina draudu izlūkošanas pakalpojumus vairāk nekā 30 valdībām un organizācijām, Ukrainas Ārpolitikas padomes Ukrainian Prism drošības pētījumu direktore un žurnāla Ukraine Analytica galvenā redaktore Hanna Šelesta, Somijas Sabiedrības veselības un labklājības institūta vecākā speciāliste Anneli Portmane un DFRLab pētniece Eto Buziašvili.Eksperti dalās pārdomās par aktuālajiem informācijas telpas apdraudējumiem, izplatītākajiem mītiem par dezinformāciju, valdību spēju reaģēt, Ukrainas sabiedrības noturību, kā arī par tendencēm un tehnoloģijām, kas varētu kļūt nozīmīgas jau tuvākajā laikā.Epizodē pārrunātās tēmasEkspertu profesionālā pieredze informācijas drošības jomā un motivācija piedalīties NATO StratCom Dialogue konferencē Rīgā.Aktuālie un bīstamākie informācijas draudi šobrīd un to attīstība kopš 2022. gada.Izplatītākie mīti un pārpratumi par dezinformāciju un stratēģisko komunikāciju, kurus nepieciešams kliedēt.Pārmaiņas demokrātisko valstu pieejā informācijas aizsardzībai pēdējo gadu laikā un izvērtējums par tās pietiekamību.Ukrainas pieredze sabiedrības noturības un uzticības stiprināšanā laikā, kad tā saskaras ar plaša mēroga informācijas apdraudējumiem.Jaunākās dezinformācijas pieejas un tehnoloģiju attīstības virzieni, kuriem jāpievērš īpaša uzmanība tuvāko 12 mēnešu laikā.🔗 Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv

Latvija piedzīvo vēsturisku brīdi — pirmo reizi esam ievēlēti ANO Drošības padomē kā nepastāvīgā locekle uz diviem gadiem. Valsts, kas vēl pirms trīsdesmit gadiem pati saņēma starptautisko palīdzību, tagad kļūst par drošības veidotāju globālajā politikā. Tas ir viens no Latvijas ilgtermiņa ārpolitikas mērķiem, kas nu kļuvis par realitāti un paver jaunas iespējas, bet arī atbildību. Šajā epizodē runājam par to, ko šis sasniegums nozīmē Latvijai, kā tika veidota kandidatūra un kādu lomu maza valsts var spēlēt pasaules drošības struktūrā. Apskatām arī Latvijas prioritātes Drošības padomē, iespējas cīņā pret dezinformāciju un kiberdraudiem, kā arī diplomātiskos izaicinājumus ceļā uz stingrāku atbalstu Ukrainai.Sarunā piedalās Andrejs Pildegovičs, Latvijas kandidatūras sekretariāta vadītājs un speciālo uzdevumu vēstnieks.Latvijas ievēlēšanas ANO Drošības padomē simboliskā nozīme un brīža ietekme uz diplomātijas vēsturi.ANO Drošības padomes atbildība globālās drošības veidošanā un lēmumu pieņemšanas specifika salīdzinājumā ar Ģenerālo asambleju.ANO loma starptautiskajā politikā un Latvijas iespējas stiprināt savu vietu pasaules drošības struktūrā. Latvijas stratēģiskās iespējas mobilizēt starptautisko sabiedrību Ukrainas atbalstam.Mazo valstu pieredze un ietekmes iespējas ANO Drošības padomē. Latvijas potenciāls kļūt par līderi cīņā pret dezinformāciju un kiberdraudiem ANO Drošības padomes ietvaros.Pieredze un personīgās atziņas pēc intensīvās kandidatūras kampaņas ceļā uz ANO Drošības padomi.Diplomātiskā darba nozīme un iedvesmas vārdi jaunajai diplomātu paaudzei.Epizodē pārrunātās tēmas🔗 Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv

Digitālā vide var būt vairāk nekā vienkārša saziņas vai satura apmaiņas telpa – tā var tikt izmantota manipulācijām, vervēšanai vai pat sensitīvas informācijas nopludināšanai. Šajā epizodē runājam par to, kā sociālās platformas, piemēram, Discord, kļūst par vidi nelikumīgām aktivitātēm, kā tās ietekmē jauniešus un kā atpazīt šādu ietekmi. Apskatām arī rezonējošu gadījumu ASV, kur slepeni dokumenti tika nopludināti tieši šādā platformā. Diskutējam par to, kā sabiedrībai un valstij kopīgi jāstrādā, lai pasargātu sevi digitālajā telpā.Sarunā piedalās CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis, tehnoloģiju uzņēmuma “Meley-s” valdes locekle Marija Golubeva un Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Iļja.Sarunu vada Katrīna Simanovska, Parīzes Politikas institūta studente.Epizodē pārrunātās tēmasAktuālākie krāpniecības un sabotāžas veidi digitālajā vidē Latvijā.Platformas, kas šobrīd rada vislielākos drošības izaicinājumus.Gamifikācija un sociālie mehānismi, kas piesaista jauniešus tiešsaistes kopienās, piemēram, Discord.Sabiedrības spēja Latvijā atpazīt manipulācijas un riskus interneta vidē.Vervēšana un nelegālu aktivitāšu organizēšana caur spēļu platformām.Slepeno dokumentu noplūde Discord serverī ASV un tās ietekme uz drošības izpratni pasaulē.Platformu, valsts, vecāku un pedagogu atbildība jauniešu drošības nodrošināšanā.Cilvēkfaktors kiberdrošībā – piederība, ietekmējamība un digitālā identitāte.Rīcība, ja tiek pamanīta aizdomīga aktivitāte internetā.🔗 Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv

Šajā epizodē runājam par to, kā privāta ceļošana var pārvērsties par valsts drošības jautājumu. Apskatām nesenus piemērus, tostarp jauniešu aizturēšanu Baltkrievijā un FISOM ceļojuma incidentu Spānijā, un diskutējam par valsts un sabiedrības lomu šādu risku novēršanā. Kā informatīvā vide ietekmē mūsu uztveri par drošību, un kā valsts var pasargāt savus iedzīvotājus? Sarunā piedalās Agnese Saliņa, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore, Dr. Kārlis Bukovskis, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors un RSU asociētais profesors, kā arī Viktors Andruškevičs, biedrības "New East" starptautisko projektu koordinators.Sarunu vada Katrīna Simanovska, Parīzes Politikas institūta studente un jaunā "Melns uz Balta" raidieraksta vadītāja.Epizodē pārrunātās tēmasPar “New East” biedrību. 3:05Dati par ceļotājiem uz Baltkrieviju, neraugoties uz drošības brīdinājumiem. 04:00Galvenie iemesli, kādēļ cilvēki joprojām izvēlas braukt uz Baltkrieviju – medicīnas pakalpojumi, iepirkšanās, radinieki vai tūrisms. 05:15Sabiedrības attieksme pierobežas reģionos, piemēram, Daugavpilī, un uztvere par valsts drošības dienestu brīdinājumiem. 06:55Tūrisma aģentūru izmantotā “PSRS atmosfēras” retorika kā iespējams informatīvās ietekmes rīks. 08:13Baltkrievijas bezvīzu režīma ietekme uz Latvijas iedzīvotājiem kā potenciāls informatīvās vai stratēģiskās ietekmes instruments. 13:00Gadījums, kurā aizturētie jaunieši Baltkrievijā tika izmantoti propagandas nolūkos, kā informatīvās manipulācijas piemērs. 14:30Valsts rīcība un mācības pēc krīzes situācijām Baltkrievijā un FISOM ceļojumā uz Spāniju. 17:15Izmaiņas sabiedrības attieksmē pēc krīzes gadījumiem – piesardzība, informētība un uztveres maiņa. 19:37Drošības riski ceļojot uz valstīm starp ES un Krievijas ietekmi, piemēram, Gruziju, Armēniju un Serbiju. 25:12Valsts rīcība, kad Latvijas pilsoņi nonāk grūtībās tālās valstīs bez diplomātiskās pārstāvniecības. 27:00Efektīva komunikācija ar sabiedrību par ceļošanas riskiem, izvairoties no panikas veicināšanas. 30:25Drošības kritēriji, izvēloties ceļojuma galamērķi ārpus Eiropas Savienības. 34:30Praktiski ieteikumi, kā sagatavoties ceļojumam no drošības perspektīvas – dati, piesardzība un komunikācija ar svešiniekiem. 40:15Valstis, no kurām ceļošanas šobrīd ieteicams stingri izvairīties, papildus Baltkrievijai un Krievijai. 41:00🔗 Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv

Šajā epizodē runājam par to, ar kādiem vēlēšanu drošības, politisko lēmumu leģitimitātes un dezinformācijas izaicinājumiem saskaras Eiropas demokrātija. Analizējam dažādus nesenos gadījumus vairākās Eiropas valstīs un apspriežam, kā rīkoties, lai uzturētu sabiedrības uzticību demokrātiskajiem procesiem. Sarunā piedalās Andris Gobiņš, Eiropas Kustības Latvijā prezidents.Sarunu vada Katrīna Simanovska, Parīzes Politikas institūta studente un jaunā "Melns uz Balta" raidieraksta vadītāja.Epizodē pārrunātās tēmas:Kā vērtēt Francijas, Rumānijas, Vācijas, Ungārijas un Igaunijas nesenos lēmumus politiskajā kontekstā, un kā tie varētu ietekmēt sabiedrisko uzticību partijām un politiķiem ilgtermiņā? Francijas lēmums liegt Marīnai Lepēnai kandidēt vēlēšanās un tā ietekme. Kā vērtējat Džordžesku izslēgšanu no vēlēšanām saistībā ar Krievijas ietekmi un kampaņas pārkāpumiem?Kā vērtējat iespējamo AfD jaunatnes organizācijas “Young Alternative” aizliegumu un tā ietekmi uz pašas partijas tēlu Vācijā? Kā ES apgāja Ungārijas veto saistībā ar Ukrainu? Anglijas pievienošanās ES.Igaunijā krievu etniskajām grupām tagad tiek atņemtas balsošanas tiesības. Igaunijas lēmums liegt balsstiesības trešo valstu pilsoņiem un tā mērķis. Kā atspēkot naratīvu par “denacifikāciju” Igaunijā? Kā Eiropas demokrātija var efektīvi atspēkot apsūdzības par demokrātijas normu pārkāpumiem? Ko var darīt valstu un sabiedrības līmenī, lai mazinātu dezinformācijas ietekmi uz vēlēšanu procesiem? 🔗 Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv

*Pēc “Pretošanās rokasgrāmatas” principa: militārā apdraudējuma gadījumā nekavējoties iznīciniet šo grāmatu. Šajā epizodē kopā ar Vitāliju Rakstiņu, vienu no vadošajiem ekspertiem informatīvā kara un stratēģiskās komunikācijas jomā un “Pretošanās rokasgrāmatas” autoru, analizējam 2024. gada būtiskākos notikumus informatīvā kara, dezinformācijas un mākslīgā intelekta attīstības kontekstā. Epizodes fokusā ir civilā pretošanās, Ukrainas pieredze un nākotnes izaicinājumi. Epizodes tēmas Kā “Pretošanās rokasgrāmata” palīdz indivīdiem un organizācijām cīņā pret dezinformāciju? Ukrainas pieredze informatīvajā karā: ko varam mācīties Latvijā? 2024. gada nozīmīgākie notikumi un tehnoloģiju attīstība hibrīdkara jomā Kā mākslīgais intelekts maina dezinformācijas stratēģijas? Raidieraksta viesis: Vitālijs Rakstiņš, “Pretošanās rokasgrāmatas” autors Raidieraksta vadītājs: Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs. Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes, komentē un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv