Ceturtajā raidieraksta "LKA runā" sadaļas "Kā es pārstāju tikai skatīties kino" sarunā Dita Stalovska tiekas ar Latvijas Kultūras akadēmijas doktoranti un vieslektori Danielu Zacmani. Seriāli, rakstīšanas mokas un Danielas īsie filmu apraksti žurnālā "Rīgas Laiks" ir tikai daži no dialoga pieturpunktiem.

Provokatīvi pārfrāzējot Danielas maģistrantūras noslēguma pētījumā secināto, melodrāmas žanra diskreditēšana ir liekulība – tam raksturīgais jūtu sakāpinājums, ētikas dilemmas un fatālas situācijas ir tiešā veidā atvasinātas no dzīvē izjustajām un novērotajām. Savukārt zviedru režisora Ingmara Bergmana daiļradē atrodams arī kas humorpilns un ar laimīgām beigām. To Daniela nesen atklājusi, gatavojot lekcijas Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem.

Danielas aizgūtnēm tvertā filmu pieredze allaž ir pārsteigumu pilna, un sarunas gaitā Ditai nostiprinās aizdomas, ka tāda tā ir ne jau skatāmā, bet gan skatītāja dēļ. Kāri un vērīgi skatīties filmas, protams, ir emocionāla un intelektuāla bauda, taču process, kuram fundamentāla ir kino teorijas apguve, piespēlē arī profesionālus izaicinājumus. Var attapties, piemēram, piedaloties kinofestivālu organizēšanā vai dibinot "Antuāna Duanela kino skolu" jauniešiem.