Noslēdzošajā "Pētījums fokusā" epizodē “Kino pētījuma aizkulises” tiks apskatīts pētījums par Latvijas kinoteātru auditorijas paradumiem un to izmaiņām digitālajā laikmetā*. Epizodi veido bakalaura studiju "Kultūras socioloģija un menedžments" 3. kursa studenti, kuri piedalījās datu ievākšanā un pētījuma datu apkopošanā, – Amanda Mārtinsone, Elīna Ezera un Raivis Dambis. Sarunā studenti pievērsīsies tam, cik šāda kino pētniecība var būt nozīmīga kino nozares cilvēkiem, strādājot pie jauniem projektiem. Uz sarunu studenti aicinājuši filmu nozares eksperti Daigu Livčāni, kura dalīsies savās domās par iegūtajiem datiem, novērtējot, kādi ir šodienas kino auditorijas paradumi un kā tie ietekmē kino nozari. *Pētījums tapis projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” /CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001), ko finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai" (2023.–2026.) ietvaros. 

Vai esi kādreiz domājis par to, cik ļoti kultūras nozarei ir vajadzīgi basģitāristi?  Ceturtajā epizodē “Vai esi vajadzīgs kultūrai?” bakalaura studiju "Kultūras socioloģija un menedžments" 3. kursa studentes Unda Kreišmane, Patrīcija Birzniece un Una Filipoviča sarunāsies ar Krišjāni Laizānu – prasmīgu mūziķi, kurš ikdienā profesionāli spēlē basģitāru un kontrabasu. Sarunā tiks noskaidrots, kā profesionālā vidējā izglītība palīdzējusi veidot viņa karjeru, ar kādiem šķēršļiem viņš saskāries, kā arī tiks meklētas atbildes uz jautājumu – vai pēc profesionālās vidējās izglītības iegūšanas tu esi vajadzīgs darba devējam?

Kā pētnieki nonāk līdz pētījuma idejai? Kādi ir lielākie izaicinājumi, veicot apjomīgus pētījumus? Kā sociālajos medijos radusies ažiotāža ietekmē pašus pētniekus? Atbildes uz šiem un vēl citiem jautājumiem "Pētījums fokusā" jaunākajā epizodē “Bolt un Wolt kurjeri – vai tas ir jāpēta?” meklēs studentes Betija Briede, Arta Tīna Leimane un Rebeka Japiņa kopā ar socioloģi un LKA Kultūras un mākslu institūta pētnieci Iveta Ķešāne. Sarunā tiks atklātas pētniecības aizkulises, stāstot par šķēršļiem, piedzīvojumiem, kā arī pārdzīvojumiem, ar ko sastopas pētnieki.

Kāda saistība ir transkripcijai un šņorbēniņiem? "Pētījums fokusā" otrajā epizodē "No lauka uz skatuvi" divi topošie sociologi – Anna Bartkeviča un Eva Marhileviča – un dramaturģe Anna Vīksna (Drāmas un teksta studijas, 2. kurss) studiju biedram Matīsam Smīdsam mēģinās izstāstīt, kas ir pētniecībā balstīta māksla un kā to īsteno. Sarunas biedri kopīgi dalīsies pieredzē, ko guva projektā “Dzīvie stāsti Stāmerienā” un izzinās, kā intervijas ieraksts var pārtapt par dokumentālo izrādi.

Pirmajā tematiskās sadaļas "Pētījums fokusā" epizodē “Reps degradē vai iedvesmo?” bakalaura studiju "Kultūras socioloģija un menedžments" 3. lursa studentes Ilva Opmane, Anna Katrīna Lieģeniece un Daniela Skvorcova pastāstīs par pētījuma “Latvijas repa sociokulturālā analīze” rezultātiem un sarunā tiksies ar reperi Kazimiru. Saruna būs balstīta sociokulturālā analīzē, izgaismojot sarežģīto dinamiku, kas veido Latvijas repa scēnu. Taču saruna nebeigsies tikai ar analīzi, lai sniegtu ieskatu no pirmavota, studenti izjautās reperi Kazimiru, kurš atklātā sarunā dalīsies pārdomās par Latvijas repa scēnu, izaicinājumiem, ar kuriem viņš kā mākslinieks ir saskāries, un mūzikas lomu viņa dzīvē.

Noslēdzošajā epizodē raidieraksta #LKArunā tematiskajā sadaļā "Mārketings kā mākslas notikums" maģistra programmas "Kultūras un mākslas pārvaldība" 1. kursa studentes Anastasija Konkina, Ināra Fjodorova un Paula Silava pievērsīsies mārketinga pievienotajai vērtībai – spējai raisīt diskusijas un ietekmēt sabiedrības viedokļus. Mēģinot rast atbildi uz jautājumu, kā mārketings var izglītot un dezinformēt auditoriju, pēc palīdzības vēršoties pie Latvijas Kultūras akadēmijas studentu labākajiem draugiem – mediju un kultūras teorijām. Klausītājiem būs iespēja uzzināt, kā un cik veiksmīgi šīs teorijas un domas atspoguļojas realitātē, pasaules un Latvijas kultūras mārketinga kontekstā.

Raidieraksta "Mārketings kā mākslas notikums" jaunākajā epizodē "Tiešā runa ar haizivi" maģistra programmas “Kultūras un mākslas pārvaldība” 1. kursa studentes Madara Brikmane un Krista Kleina uz sarunu aicinājušas vienu no Latvijas vadošajiem kultūras pasākumu producentiem - Mārci Gulbi. Sarunas fokusā būs emociju nozīme un vadība kultūras pasākumos, izceļot trīs galvenās tēmas: emociju loma pasākumu mākslinieciskajā noformējumā, profesionālās kritikas nozīme, apmeklējot pasākumus, kā arī emociju vadība pasākumu tehniskajā nodrošinājumā. Kāpēc emocijas ir tik svarīgas kultūras pasākumos un kā tās var vadīt, lai radītu atmiņā paliekošu pieredzi?

Raidieraksta "Mārketings kā mākslas notikums" trešajā epizodē “Cik kultūrizdevīgs ir raidieraksts?” maģistra studiju "Kultūras un mākslas pārvaldība" 1. kursa studentes Rita Broka, Jete Anna Purina un Elza Strazdiņa vērtēs raidierakstu nozīmi kultūras nozarē, uzdodot jautājumu, cik kultūrizdevīgs ir raidieraksts? Vai un kā raidierakstu ekosistēmā iekļaujas laikmetīgā deja, mūzika un vizuālā māksla? Kādi faktori ir uzskatāmi par šķēršļiem un kādi – par ieguvumiem? Vai ar raidierakstu ir iespējams sasniegt jaunu auditoriju vai uzrunāt jau esošo? Vai raidieraksts var būt izglītojošs un kādam ir jābūt tā saturam, lai tas būtu pieejams dažādam interesentu lokam?

Raidieraksta ⁠otrajā epizodē “Mārketings – māksla vai zinātne? Saruna ar Robertu Flaicu” Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra programmas “Kultūras un mākslas pārvaldības” 1. kursa studentes Anna Margrieta Legzdiņa un Konstance Saltupe pievērsīsies daudzu pētnieku uzmanības centrā esošajam jautājumam – mārketings ir māksla vai zinātne, vai tomēr abi? Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, studentes uz interviju ir uzaicinājušas viesi – pianistu un komponistu Robertu Flaicu (Robert Fleitz). Sarunā R.Flaics dalīsies savā kā mākslinieka pieredzē par satura radīšanu, atpazīstamības veicināšanu, datu analīzi, biežāk lietotajiem mārketinga instrumentiem un kanāliem, līdzšinējām sadarbībām, kā arī sniegs praktiskus padomus citiem māksliniekiem. Epizode angļu valodā!

Pirmajā #LKArunā raidieraksta sērijā maģistra programmas “Kultūras un mākslas pārvaldība” 1. kursa studentes Agneta Liepiņa un Līva Vernere vērtēs filmas nosaukuma izvēli kā efektīvu mārketinga rīku.  Vai filmas nosaukuma izvēle ir būtiska, kā tā ietekmē filmas skatījuma rādītājus un kādi aspekti jāņem vērā, lai izvēlētos veiksmīgu filmas nosaukumu? Uz šiem jautājumiem atbildes meklēs nedaudz aktīva kino skatītāja Agneta un nedaudz aktīva kino veidotāja Līva, raidieraksta laikā ne vien apskatot kāda Rīgas kinoteātra aktuālo repertuāru, bet arī aicinot sarunā ar viedokli dalīties RIGA IFF FORUM un filmu izplatīšanas departamenta vadītāju, kinoteātra “Kino Bize” bērnu un jauniešu programmas vadītāju Paulu Bērziņu, kā arī pārbaudot mākslīgā intelekta spējas saistībā ar filmu nosaukumu izvēli.