Pirmajā "Kā es pārstāju tikai skatīties kino" epizodē Dita Stalovska aicināja sarunā kino zinātnieci Ingu Pērkoni pastāstīt, kas viņu uzrunā kino pētīšanas procesā un kāpēc tas ir būtisks nozares un plašākas sabiedrības kontekstā. Kā izrādās - kaut arī no malas kino pētniecība var šķist vienmuļa un garlaicīga, kino skatīšanās un atšifrēšana nozīmē intīmu un dialoģisku satikšanos ar filmām un teorētiķiem. Noskatītais un izlasītais rosina un provocē; tādējādi Ingai mīļās pastaigas vai vēršanās pa logu ir procesi, kuri rezultējas filmu un teoriju saattiecināšanā un piemērošanā Latvijas kino laukam. Tikšanās gaitā pietveramies arī netaisnīgajiem priekšstatiem par kino un citu humanitāro zinātņu jomu nelietderīgumu, recenziju un pētījumu spēkam paildzināt filmu mūžu, kurš to milzīgā apjoma dēļ ir gaužām īss, romantiskām komēdijām kā vienīgajam tīrajam žanram, kas nepakļaujas kino veidošanā tik aktuālajai hibriditātei, un vairākām citām tēmām.

Saruna par kino norisinās valsts pētījumu programmas projekta “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” / CARD (projekta Nr. VPP-KM-LKRVA-2020/1-0003) ietvaros, pētījumu finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija.