Mūzikas videoklipi, kuros nereti piedalās arī dažādu žanru un stilu dejotāji, ir ikdienišķa mūsu populārās kultūras sastāvdaļa. Arī tautas mūzikas videoklipos bieži redzami dejotāji, kas paspilgtina kopainu. Tomēr veidot videoklipus tieši kādai skatuviskajai tautas dejai – šāda tendence mūsu vizuālajiem materiāliem piepildītajā vidē ir parādījusies salīdzinoši nesen. Ar atsevišķiem projektiem, kas cildinājuši latviešu skatuvisko tautas deju, kopš kovidlaika ir iepriecinājuši un pat pārsteiguši dažādi nozares pārstāvji, tautas deju ansambļi vai kolektīvi, tomēr profesionāli ar šo nav nodarbojies neviens, izņemot “Wind Films”. Nu jau vairākus gadus viņi ir vienīgie, kas mērķtiecīgi filmē deju un īpaši pievēršas kvalitatīvu dejas videoklipu veidošanai, savos darbos iekļaujot arī sižeta izstrādi un horeogrāfijas detaļu izcelšanu. Vienlaikus nākamajām paaudzēm tiek atstāts mantojums, kurā deju videoklipā ir iespējams izjust, gandrīz kā pašam esot ierautam dejas virpulī. Sarunā par to, kā ir sagatavot, filmēt un izstrādāt latviešu skatuviskās tautas dejas videoklipus un lielprojektus, kopā ar Latvijas Dejas informācijas centra “Dance.lv” žurnāla redaktori latviešu skatuviskās tautas dejas nozarē Baibu Ķesteri piedalās “Wind Films” režisors, horeogrāfs un producents Juris Gogulis un režisors, videogrāfs un fotogrāfs Jānis Romanovskis. Sarunā pieminētais: “Wind Films” Deju videoklipi “Pieci vilki kazu rāja”, “Sēdēja muoseņa aiz galdeņa”, “Meitu mote”, “Es izjāju prūšu zemi” Multimediālā izrāde “Latvju zīmēs rotāties” Koncertuzvedums “Ausa saule pār Latviju” Videoprojekts “Klikšķis/The Click” Raidījumu veido Baiba Ķestere.

Profesionālu dejotāju raksturo augstas tehniskās spējas, spēcīga zināšanu bāze, kā arī labas komunikācijas prasmes un spēja sadarboties komandā.  Mūsdienu dejas Latvijā apzīmē kopumu, kur ietilpst hiphops, džezs, šova deja, waacking, vogue, heels, afro-house, breikings, jazz funk, house un citi dejas veidi. Latvijā dominē bērnu un jauniešu deju studijas, bet pēdējo četru gadu laikā strauji pieaudzis tieši pieaugušo deju grupu un kompāniju skaits. Dejotājiem Latvijā ir ļoti daudz iespēju pilnveidot savas tehniskās deju prasmes meistarklasēs, deju nodarbībās, nometnēs, kā arī uzlabot savas zināšanas par viņu pārstāvēto kultūras daļu, piedaloties diskusijās ar ārzemju horeogrāfiem, tiešsaistes kursos un lekcijās. Tikpat svarīgas dejas nozarē ir notikumu organizēšanas prasmes – no brīža, kad ārvalstu horeogrāfi tiek uzrunāti, līdz brīdim, kad viņi pamet Latviju. Nezināšana 2024. gadā nav arguments. Sarunā par izaugsmes iespējām un organizatoru darbu mūsdienu deju jomā kopā ar Latvijas Dejas informācijas centra “Dance.lv” žurnāla mūsdienu deju nozares redaktori Annu Pierhuroviču piedalās horeogrāfe, Latvijas Mūsdienu un hip-hop profesionālās dejas asociācijas valdes locekle, starptautiskā horeogrāfu konkursa “Best Show LV” organizatore un “Project Just Dance” (PJD) Baltijas reģiona pārstāve Anastasija Jasvina, kā arī biedrības “Horizon Dance” valdes locekle un projektu vadītāja, horeogrāfe Elza Funta, deju studijas “Studio Space” dibinātājs un vadītājs, horeogrāfs Kaspars Meilands un deju studijas “Dance Art” vadītāja, pasākumu organizatore un horeogrāfe Jūlija Artemjeva. Sarunā pieminētais: Deju nedēļa Itālijā "HYPER WEEK" Oficiālais kustību katalogs un īss ievads hiphopa un house dejas vēsturē "New School Dictionary" Janis Maršala (Yanis Marshall) portfolio Uzzināt jaunākās aktualitātes mūsdienu dejās iespējams: Latvijas Dejas informācijas centra tīmekļvietnē  Dance.lv “Best Show LV” Facebook lapā un Instagram kontā @bestshow.lv “Studio Space” Facebook lapā un Instagram kontā @studiospacelv “Dance Art” Facebook lapā un Instagram kontā @danceartt

Straujiem soļiem tuvojas Baltijas Dejas platforma. Šīs platformas izveide iezīmē stingru Baltijas valstu laikmetīgās dejas mākslinieku vēlmi būt daļai no kopējās Eiropas dejas un tās tirgus. Šajā “Horeofones” epizodē dzirdēsiet sarunu starp trīs Latvijas laikmetīgās dejas pārstāvēm. Laikmetīgās dejas māksliniece Agate Bankava, laikmetīgās dejas horeogrāfe Sintija Siliņa un laikmetīgās dejas notikumu producente Ina Ločmele dalīsies ar savām starptautiskajām pieredzēm un pārdomām, vēlreiz atgādinot, ka tikai ar savu neatlaidīgu darbu un interesi viss ir iespējams. Sarunā minēto notikumu saites: Festivāli: Platformas “Aerowaves” rīkotais ikgadējais festivāls “Spring Forward”. Šogad tas noris Darmštatē, Vīsbādenē un Maincā Vācijā: Starptautiskais skatuves mākslu festivāls “Alkantara” Lisabonā Portugālē: Dejas festivāli Polijā: “DO” festivāls Gdaņskā Gdaņskas Dejas festivāls Krakovas Dejas festivāls Dejas festivāls Polčinzdrojā Dejas festivāls “Warsaw Flow” (kontaktimprovizācijas) Profesionālā izaugsme: Producentu mentoringa programma “NB8 Nordic circle” “IETM Campus” programma – producentu apmācības iemaņu pilnveidei, tīklošanās. Pagājušajā gadā  “IETM Campus” norisinājās Itālijā “DanceWeb” stipendija dalībai starptautiskajā dejas festivālā “Impulstanz” Vīnē Austrijā impulstanz.com/en/danceweb “Aerowaves” platformas un “Springback” dejas žurnāla rīkota dejas rakstnieku nometne “Springback writers”: “Aerowaves” platformas rīkota dejas kuratoru programma “Startup Forum” Iespējas: Starptautisks laikmetīgās skatuves mākslas tīkls IETM (International network for contemporary performing arts) IETM ikgadējais notikums “IETM Focus”, 2023. gadā notika Luksemburgā Platforma “Aerowaves”:   Platforma “Baltic Dance” Dejas balss pasaulē:  Horeogrāfa Akrama Kāna uzruna Starptautiskajā Edinburgas kultūras samitā 2022. gadā “Springback” dejas žurnāls Dejas kritiķa Sendžoja Roja raksts par Džonu Ešfordu:

Šajā Horeofones epizodē turpinām ieporiekšējo reizi iesākto sarunu par dažādām laikmetīgās dejas paaudzēm. Jau iepriekšējos raidierakstos arī esam runājuši par to, ka tādiem dejas žanriem kā klasiskais balets un skatuviskā tautas dejas ir visai sena vēsture un tradīcijas kā pasaulē tā arī Latvijā. Savukārt laikmetīgās dejas mantojums ir visai nesens un attiecības ar tradīcijām ir pavisam citādākas. Lai gan tas tā ir, jau 2022 gadā mēs tomēr varam palūkoties uz vairākām horeogrāfu paaudzēm un novērot daudzveidību un jau vērā ņemamu vēsturi un mantojumu. Kā būtisks datums var tikt atzīmets jau 1996.gads. Par to vairāk sarunā ar dažādu dejas kompāniju un apvienību pārstāvjiem. Tiek piefiksētas laikmetīgās dejas paaudžu atšķirības un ideju nomaiņas caur konkrēto dejas kompāniju pieredzi. Sarunā piedalās: Ramona Galkina - Olgas Žitluhinas dejas kompānija Līga Ūbele - LDM5 dejas mākslinieku apvienība Līva Nora Apšeniece - Laikmetīgās dejas kompānija SIXTH Elīna Gaitjukēviča - Dejas Anatomija Citas laikmetīgās dejas kompānijas un apvienības: Mākslinieku duets IevaKrish, biedrība TUVUMI Biedrība “PARTY” un apvienība “ĀRĀ” Performances mākslas grupa Ideagnosis Biedrība “Star Well” un festivāls “Vides deja” u.c. Mūzika: Michele Gurevich - Goodbye My Dictator

Šajā un nākamajā Horeofones epizodē apskatīsim dažādas laikmetīgās dejas paaudzes. Jau iepriekšējos raidierakstos arī esam runājuši par to, ka tādiem dejas žanriem kā klasiskais balets un skatuviskā tautas dejas ir visai sena vēsture un tradīcijas kā pasaulē tā arī Latvijā. Savukārt laikmetīgās dejas mantojums ir visai nesens un attiecības ar tradīcijām ir pavisam citādākas. Lai gan tas tā ir, jau 2022 gadā mēs tomēr varam palūkoties uz vairākām horeogrāfu paaudzēm un novērot daudzveidību un jau vērā ņemamu vēsturi un mantojumu. Kā būtisks datums var tikt atzīmets jau 1996.gads. Par to vairāk sarunā ar dažādu dejas kompāniju un apvienību pārstāvjiem. Tiek piefiksētas laikmetīgās dejas paaudžu atšķirības un ideju nomaiņas caur konkrēto dejas kompāniju pieredzi. Sarunā piedalās: Ramona Galkina - Olgas Žitluhinas dejas kompānija Līga Ūbele - LDM5 dejas mākslinieku apvienība Līva Nora Apšeniece - Laikmetīgās dejas kompānija SIXTH Elīna Gaitjukēviča - Dejas Anatomija Citas laikmetīgās dejas kompānijas un apvienības: Mākslinieku duets IevaKrish, biedrība TUVUMI Biedrība “PARTY” un apvienība “ĀRĀ” Performances mākslas grupa Ideagnosis Biedrība “Star Well” un festivāls “Vides deja” u.c.

Šajā Horeofones raidījumā veidojam īsu dejas nozares apskatu gan no katra žanra skatu punkta, gan aplūkojot nozari kopumā. Katra no Latvijas dejas informācijas centra tiešsaistes žurnāla Dance.lv redaktorēm sniedz ieskatu sevis pārstāvētajā žanrā, pastāstot par šī brīža notikumiem, parādībām ar ko žanrs var lepoties kā arī par izaicinājumiem un nākotnes mērķiem vai sapņiem. Tiek apspriestas arī attiecības starp žanriem, izaicinājumiem dejas nozarē kopumā, tās tuvākiem un tālākiem uzdevumiem un mērķiem. Sarunā piedalās Dance.lv žurnāla redaktores: Baiba Ķestere- skatuviskā tautas dejas, Agnese Borudjukova- laikmetīgā deja, Laura Jasmane- dance.lv balets, Maija Tjurapina - mūsdienu deja.

Cilvēka ķermenis un deja ir visai radniecīgi komponenti un mākslai it kā ir potenciāls drosmīgi reprezentēt un reflektēt par realitāti vai cerēto nākotni. Tomēr uz dejas skatuvēm ne vienmēr redzam daudzpusīgus un mūsu ikdienā sastopamus ķermeņus. Cik iekļaujoša un atvērta ir dejas aina dažādiem ķermeņiem? Uz sarunu aicinātas Alise Putniņa un Laura Jasmane. Laura ir beigusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu, bijusi baleta māksliniece Latvijas Nacionālajā baletā, šobrīd studē filozofiju un raksta par deju. Alise ir ir vizuālā un kustību māksliniece. Ikdienā strādā Rīgas Baleta skolā kā kontaktimprovizācijas un jogas pasniedzēja laikmetīgās dejas programmā, kā arī paralēli studē Latvijas Mākslas akadēmijas maģistra studiju programmā POST. Šī brīža mākslinieciskā izpēte norit par traumas un afekta stāvokli ķermenī un kustībā, ko Alise sīkāk skata savā maģistra darbā. Mūzika: PODRUGA - Surrender

Kāda ir un var būt dramaturga loma dejas darbu veidošanā? Jaunā dramaturģija, procesā balstīta dramaturģija, dramaturģija vācu teātra tradīcijā… Mēs neesam atraduši vēl labu aprakstu, lai nošķirtu dramaturgu kurš raksta lugas un to dramaturgu, kura pienākumos ietilpst citi uzdevumi. Bet varbūt izpratnes paplašināšana ir vairāk nepieciešama nekā jauns termins? Vairāk par dramaturģisku domāšanu kopradi un skatuves darbu kontekstu Horeofones sarunā ar dramaturģi Lauru Stašāni, mūzikas teātra dramaturgu Evartu Melnalksni un horeogrāfi Agati Bankavu.

Horeofones jaunās sezonas pirmo raidījumu iesākam ar plašu, bet visai būtisku jautājumu: Kā skatīties deju un kā par to runāt? Deju vajag saprast, uztvert vai piedzīvot? Uz sarunu ir aicinātas viešņas ar dažādu pieredzi un interešu virzieniem, bet viņas visas par deju ir reflektējušas arī rakstiski dance.lv žurnālā; māksliniece, scenogrāfe Liene Pavlovska, dejas māksliniece Marija Saveiko, horeogrāfe, dejotāja un dance.lv. laikmetīgās dejas sadaļas redaktore Agnese Borudjukova. Raidījumu vada Linda Krūmiņa.

Pavasarī viņi bija teju divdesmit, kas absolvēja Latvijas Kultūras akadēmijas laikmetīgās dejas bakalaura programmu, pavisam klusi, īpašam skatītāju lokam parādot savas diplomdarbu izrādes. Tuvojoties LKA skatuves mākslas un audiovizuālās mākslas festivālam "Patriarha rudens" piedāvājam sarunu ar diviem jaunajiem horeogrāfiem Marģeru Vanagu un Vladimiru Goršantovu.