Viņi ir mūsu kaimiņi, radinieki, skolotāji – tā vai citādi esam raduši domāt par vācbaltiešiem, kuri meklē savas dzimtas saknes, vietas un cilvēkus Latvijā. Mēs šoreiz meklējam tikai vienas dzimtas – fon Hiršheidu – saknes un pēctečus, bet visvairāk – grāmatizdevēja Harro fon Hiršheida atstāto kultūrmantojumu baltiešu grāmatniecībā.

Mākslinieki trijās paaudzēs - tāda ir Zariņu dzimta. Gleznotājs un pedagogs Indulis Zariņš aizsācis dzimtas mākslinieku līniju, ko turpina viņa dēli Kristaps un Kaspars, arī mazmeita Paula Zariņa-Zēmane. Taču raidījumā iepazīsim piecas šīs dzimtas paaudzes, arī vīrus ar inženierprasmēm un sievas, kuru dzīves piepildījumu ir rūpes par ģimeni.

Pavasarī nāca klajā mūsdienu lībiešu dzejas krājums, kurā lasāmas arī mākslinieces Baibas Dambergas dzejas rindas. Savukārt septembrī atklāja Latvijas Universitātes Lībiešu institūtu, par kuru droši vien ļoti priecātos viens no šīs tautas valodas kopējiem – Pēteris Dambergs. Stāsts par lībiešu Dambergu dzimtu

Mākslinieks un scenogrāfs Oskars Muižnieks (1922 – 1984), viens no tuvākajiem Eduarda Smiļģa palīgiem režisora pēdējā radošajā posmā. Muižniekam tāpat kā Smiļģim īpaši patikuši lielinscenējumi. Savukārt Oskara Muižnieka dzimtas ceļi ļauj ielūkoties Latvijas vēsturē no dzimtbūšanas laikiem, no 1905.gada notikumiem un pasaules kariem līdz mūsu dienām.

Dzimtas saknes ielūkojas tradīcijām bagātajā Vaivodu dzimtā, kurā mūzikai, dziedāšanai, folklorai, tradīcijām, kā arī ģimeniskai kopā būšanai gadskārtu svētkos atvēlēta īpaša vieta. Vaivodu dzimtas koka viens no kuplākajiem zariem pieder Kārklu ģimenei,kas piedalījusies arī šī gada starptautiskā folkloras festivāla Baltica Ģimeņu dižkoncertā "Dzimtas dziesmas".

2018.gada maijā svinam režisora, dramaturga, aktiera, teorētiķa, publicista, tulkotāja; fantasta, romantiķa un dēkaiņa Pētera Pētersona 95. dzimšanas dienu. Raidījumā „Dzimtas saknes” tiekamies ar Pētera Pētersona meitu Karinu Pētersoni un mazdēliem Dāvi un Tomu Auškāpiem.

Ušpeļu dzimta ir Latvijā vienīgā, kurā nu jau sestajā paaudzē tiešā pēctecībā atrodami vairāki spilgti podnieki. Lai arī dziļajām podniecības saknēm nav taustāmu pierādījumu, stāsti, kurus dzimtas ļaudis stāstījuši cits citam, viennozīmīgi to apliecina. Savukārt dokumentētajā informācijā pirmās ziņas par Ušpeļu keramiku meklējamas tālajā 1800. gadā un stāsta par Antonišķu muižas Dubu sādžā dzīvojošā Ignata Ušpeļa radošo darbošanos. Šī, no podniekiem slavenā Silajāņu pagasta nākusī dzimta, sevī slēpj daudz interesantu un laikam zīmīgu cilvēkstāstu.

Vazdiku dzimtas fenomens latviešu teātrī. Vilmas Lasmanes un Hermaņa Vazdika un viņu bērnu - Ilzes un Ulža Vazdiku radīto dažādo tēlu un raksturu nospiedumu Latvijas skatuves mākslā.

Viņš bija spilgta personība Latvijas kino – scenārists, režisors, operators, sportists,rakstnieks, ceļotājs – un arī šīs vēl nebūt nav visas darbības jomas, kas raksturo Ansi Epneru. Raidījumā iepazīstam Anša Epnera dzimtu, tiekoties ar viņa dzīvesbiedri - rakstnieci Aldu Darbiņu-Epneri, Anša dēlu mākslinieku Kristapu un viņa sievu Ievu Epneri. Tiekamies arī ar Anša meitu Dagniju Tuču un trim mazbērniem – Matīsu un Laumu Tučiem.

Par Nīmaņu dzimtas pīlāru dēvē pirmo diplomēto bērnu ārstu Jēkabu Nīmani. Veconkulis, kā viņu  dēvē Nīmaņu dzimtā, ir atstājis spēcīgu turpinājumu – brāļa mazdēls Jānis Nīmanis savulaik būvējis kamaniņu trases Cēsīs un Ogrē, izaudzinājis savus bērnus – komponistu Jēkabu Nīmani, tradicionālās un senās mūzikas speciālisti Ievu Nīmani un ģimenes uzņēmuma „Autine” veidotājus – kalēju Jāni Nīmani, kurš te darbojas kopā ar brāli Matīsu un māsu Karlīni Nīmaņiem. Dzimtas saknes viesojas gan „Autines” kalvē dzimtas mājās Priekuļu pagastā, gan Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejā, kur vēsturniece Rita Grāvere dalījās  atmiņas par izcilo bērnu ārstu.