Nāve ir klātesoša ikviena cilvēka dzīvē, tomēr par to bieži valda klusums. Tā ir tabu tēma, no kuras sabiedrība novēršas, jo tā rada bailes, neērtību vai atgādina par mūsu pašu trauslumu. Mūsdienās, kur tiek cildināta jaunība, panākumi, darbs un nākotne, nāvei reti atvēl vietu sarunās. Bet, ja nu tieši runāšana par nāvi palīdz labak izprast dzīves vērtības, pieņemt zaudējumus un iemācīties dzīvot apzinātāk? Saruna ar Mārtiņu Štreihfeldu, kura ikdienas dzīve norit starp dzīvo un mirušo. Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.Pilno stāstu lasi šeit: Balts, melns un tad ir vāks