Å oreiz laiks vienai epizodei no mana IekÅ”ÄjÄ DzinÄjSpÄka speciÄlizlaiduma. Å Ä«s man paÅ”ai ir ļoti Ä«paÅ”as epizodes, jo tajÄs krietni vairÄk kÄ parasti, ielieku daļiÅu no sevis un mÄcos bÅ«t atklÄta un patiesÄka gan pret sevi, gan citiem. MÄcos atlikt malÄ bažas par to, kÄ izklausÄ«sies vai ko padomÄs.
Un arÄ« par to Å”odienas stÄsts. DzÄ«vÄ notikumi vai situÄcijas mÄdz atkÄrtoties un jau atkal saskaros, ka jÄdara daudzas lietas, kurÄm nejÅ«tos gana gatava. Gribas taÄu, lai viss sanÄk tik ideÄli, un kļūdÄ«ties negribas nemaz. Un man atausa atmiÅÄ kÄds stÄsts no manas paÅ”as dzÄ«ves pirms aptuveni 10 gadiem. Par maniem pirmÄ darba meklÄjumiem, nepamatoti lielÄm ambÄ«cijÄm, kripatiÅu veiksmes un daudz mÄcÄ«bstundÄm, kas caur asarÄm un grÅ«tÄ«bÄm gÅ«tas. Negribu vairÄk stÄstÄ«t priekÅ”Ä, bet gan aicinÄt noklausÄ«ties manu stÄstu un atziÅas no tÄ. Tik varu paÄukstÄt, ka Å”is nav salds stÄsts, kurÄ viss gÄjis kÄ pa diedziÅu un man izdevÄs paveikt ko pÄrcilvÄcÄ«gu. Tas ir stÄsts par attieksmi, rÄ«cÄ«bu un nedaudz neprÄtÄ«bu ar, manuprÄt, vÄrtÄ«giem secinÄjumiem.