Šodien lasām Levītu grāmatas 25. nodaļu, kurā Mozus dod pavēli par sabata gadu ievērošanu. katrus septīto gadu jūdiem bija likums dot atpūtu zemei no apstrādāšanas. Iztikt nācās ar iepriekšējā gadā ievākto un to, kas izaug pats no sevis.savukārt katru 50. gadu bija gaviļu gads, kurā tika atlaisti parādi, atbrīvoti vergi, atgriezti īpašumi.šie principi norāda uz svarīgu atziņu, ka mūsu attiecības ar Dievu ir cieši saistītas ar vidi, kurā dzīvojam, ekoloģiju, sabiedrību, kuras locekļi esam, ikdienas sadzīvi. Sabata gada princips mums atgādina, ka īpašumi mūsu rīcībā ir Dieva doti un tie pieder Dievam, mums tie ir uzticētu uz laiku kā pārvaldniekiem.Tāpat šis princips atgādina, ka mūsu ticības būtiska sastāvdaļa ir svētki un prieks, ko rada svētku svinēšana. Svētku un prieka iemesls ir pats Dievs, kurš par mums gādā.